Sabiedrība apzinās cīņu pret iebiedēšanu
Ja rodas problēma, ir jāzina par to un jācenšas iesaistīt visus iesaistītos. Starp jautājumiem, kas šodien visvairāk skar,. \ T iebiedēšana Tā ieņem diezgan augstu pozīciju. Klusums, ar kuru ciešanas cietušie cieš no šīm situācijām, liek mums ieviest instrumentus, lai to izbeigtu.
Par laimi, šķiet, ka Spānijas sabiedrība ir uzzinājusi par šo problēmu. To norāda II Pētījums par iebiedēšanu un kibernoziegumiem no skarto bērnu viedokļa. Šis ANAR fonda un Mutua Madrileña fonda veiktais darbs atklāj, ka iebiedēšana šajā valstī ir redzamāka nekā jebkad agrāk, kas ļauj sabiedrībai realizēt šo problēmu un var censties īstenot efektīvākus instrumentus.
Vairāk reģistrētu gadījumu
Šajā ziņojumā sniegtā informācija ir balstīta uz saņemto zvanu skaitu no ANAR tālruņa numura, no kura tiek pievērsta uzmanība iebiedēšanas upuriem. Pagājušajā gadā šis numurs tika saņemts 1 207 pieprasījumi palīdzība, kas saistīta ar iebiedēšanas gadījumiem, viena no četrām no tām bija saistīta ar jaunām tehnoloģijām.
"Šie dati liecina, ka ANAR telefons ir resurss, ko upuru upuri, viņu ģimenes un skolas izmanto, lai rastu problēmas risinājumu," viņš teica. Benjamín BallesterosANAR fonda programmu direktors. Tas nozīmē, ka šie skaitļi norāda, ka tad, kad cietušajam ir instruments, ar kuru var ziņot, viņi to izmanto.
Pēdējos gados spāņu sabiedrība Spānijā ir ieradusies ieņemt a svarīga vieta un iedzīvotāji ir apzinājušies šo jautājumu. "Šis ziņojums parāda, ka mēs varam liecināt par pirmo soli sociālas problēmas risināšanā: to atzīst visas iesaistītās puses," sacīja Mutua Madrileña fonda ģenerāldirektors Lorenzo Kūlins.
Liecinieki ziņo vairāk
Vēl viens pārbaudījums, lai apzinātu spāņu sabiedrības iebiedēšanu, ir liecinieku sūdzību līmenis. Starp 51,8% un 51,1% Cietušie un viņu kolēģi un draugi saskaras ar agresoriem un informē iestādes par šiem gadījumiem. Dati pirms šī darba bija no 21,2 līdz 22,2%.
Pēdējos gados ir izdarīta iebiedēšana vairāk redzams un cietušais vairs nejūtas vientuļš. Pašlaik gandrīz 96% no aptaujātajiem atzīst, ka zina par cietušo situāciju, salīdzinot ar 40,3% no iepriekšējām darba vietām. Izglītības centru direktori arī šķiet labāk dominē to, kas notiek viņu klasēs.
Iepriekšējā pētījuma dati liecina, ka tikai viens 3,9% no izglītības centra direktoriem šo situāciju zināja savā klasē. Pašlaik šis procents ir palielinājies līdz gandrīz 75%. Lai gan vecāku gadījumā vecāku skaits, kuri zina savu bērnu realitāti, ir aizgājis no 5,2% līdz 20,6%. Tas, ka tas varētu būt labāks, liecina par uzlabojumu izpratnē par realitāti, kas paredz aizskaršanu.
Damián Montero
