Divvalodība zīdaiņiem, jo ātrāk, jo labāk
Nekad nav pārāk agri vai par vēlu apgūt jaunu valodu. Tomēr jaunākajiem ir lielāka iespēja klausīties, iepazīties ar jauno valodu un, visbeidzot, kļūt par divvalodu. Šī iemesla dēļ vecāki ievieš jaunu valodu mājās, jo bērni ir bērni, kas veiks pirmo soli, lai panāktu divvalodību.
Pašlaik divvalodība ir realitāte daudzās ģimenēs. Mūsdienās ir normāli redzēt, kā daudzās mājās, tēviem un mātēm, vai nu viņu izcelsmes dēļ, vai tikai tāpēc, ka viņu bērni mācās jaunās valodas, runā ar saviem bērniem citā valodā nekā viņu dzimtā valoda. Papildus iedrošinājumam, kas tiek panākts, runājot ar bērniem citā valodā, tas, cik viegli bērni mācās, ir tieši saistīts ar vecumu, kurā viņi sāk to darīt. Vairāki pētījumi ir norādījuši, ka bērnības pirmajos gados dažās smadzeņu jomās ir būtiska nozīme valodu apguvē.
Vecuma nozīme valodu apguvē
Bērniem, sākot no dzimšanas brīža līdz septiņu gadu vecumam, ir lieliska iespēja mācīties otru valodu. Tomēr pēc šī vecuma aizvien grūtāk būs apgūt citu valodu, un viņu spējas asimilēt pakāpeniski samazināsies un daudz ātrāk pēc pubertātes sasniegšanas.
Dzimtās valodas pamati tiek radīti pirms pirmā dzīves gada. Tādējādi, pēc sešiem mēnešiem, bērni sāk absorbēt skaņas, ko viņi dzird apkārt, uzmanīgi klausoties pieaugušos un ierakstot skaņas, ko viņi izrunā. Nākamajos divos mēnešos jūsu smadzenes tos ierakstīs un ar to jūs izveidosiet pamatu jūsu sociālajai, emocionālajai un kognitīvajai attīstībai.
Tomēr pēc 8 mēnešiem bērns bezsamaņā iznīcinās visas tās skaņas, kas nepieder viņa dzimtajai valodai, tas ir, visas tās skaņas, kuras viņš nav pieradis dzirdēt. Šis skaņu reģistrs ļaus viņam no šī brīža atšķirt savas dzimtās valodas skaņas (vai valodas, kuras viņš uzskata par pazīstamām) no tiem, kurus no šī brīža viņš uztvers svešvalodās.
Pat ja bērns nerunā, mācieties
Bilingvālie cilvēki, lai gan savā ikdienas valodā runā vienā valodā, ir aktivizējuši abas valodas savā smadzenēs. Viņiem vienmēr būs jāveic vairāki procesi, kas saglabās abas valodas aktīvas: izvēlēties vienu no divām valodām, lai runātu vai rakstītu un izmestu otru, izvairieties no otrās valodas iejaukšanās, runājot dzimtajā valodā utt. Tas nozīmē, ka divvalodu cilvēki abās valodās izmanto savas smadzenes, pat ja viņi nepārtraukti neizmanto otro valodu.
Tādā pašā veidā bērni, kas aug divvalodu mājās, lai gan viņi vēl nerunā, var atšķirt dažādas valodas, kuras viņi iepriekš nebija dzirdējuši, un pat tos atšķirt, redzot, kā viņi runā bez skaņas, it kā viņi lasītu lūpas. Tas nozīmē, ka zīdaiņiem nav nepieciešams runāt valodā, lai to atšķirtu un sāktu saprast, bet tikai lai to uzklausītu katru dienu. Tāpēc, kad vecāki sāk runāt ar saviem bērniem, jo viņi ir bērni valodā, kas nav viņu dzimtā valoda, tas kļūst par labāko veidu, kā atvieglot viņu mācīšanos.
Patricia Núñez de Arenas
