Eiropas Komisija prasa vairāk izglītības un apmācības krīzes apstākļos
Krīzes radītās stiprināšanās ir daudzu valstu mērķis, kas aizsargā daudzas sociālās un ekonomiskās frontes, lai izvairītos no ekonomiskās lejupslīdes negatīvajām sekām. Šā iemesla dēļ Eiropas Komisija ir sagatavojusi pētījumu “Nodarbinātība un sociālā attīstība Eiropā 2014”, kurā apkopota recesijas mantojums.
Viens no galvenajiem secinājumiem ir tāds, ka "valstis, kas spēj nodrošināt augstas kvalitātes darbavietas, efektīvu sociālo aizsardzību un ieguldījumus efektīvos cilvēkresursos, liecina par lielāku pretestību ekonomikas krīzei."
Eiropas Komisijas ziņojumā ir izteikts aicinājums vairāk izglītības un apmācības krīzes apstākļos, uzsver nepieciešamību ieguldīt sabiedrības veidošanā un uzskata, ka izglītība ir būtisks faktors kā stabila ekonomikas attīstības pīlārs.
Nodarbības, ko Eiropa ir guvusi no krīzes
Saskaņā ar šo Eiropas Komisijas pētījumu izglītības politikas labs sniegums dalībvalstīs ir veicinājis labākus rezultātus saistībā ar krīzes ietekmi.
1. Valstis ar vislielākajām investīcijām mācībās pastāvīga ir negatīva ietekme uz nodarbinātību.
2. Valstis ar aktivizēšanas un apmācības plāniemn, kas saistītas ar bezdarba subsīdijām, ir veicinājusi ekonomisko izaugsmi.
3. Reformas, kuru mērķis ir panākt, lai vairāk sieviešu un gados vecāku darba ņēmēju ir veicinājuši darbības rādītāju saglabāšanu Eiropā.
4. Darba tirgus reformas un sociālās aizsardzības modernizācija ir labvēlīgi attīstījusies attiecībā uz nodarbinātības radīšanu.
Jaunas reformas un ieguldījumi izglītībā
Eiropas Komisija ierosina jaunas reformas un ieguldījumus, jo īpaši izglītības jomā.
1. Aktivizējot politiku un pakalpojumus nodarbinātības mācību programmu izveidei.
2. Nodokļu ierobežošana darbiniekiem un ar jauniem nosacījumiem uzņēmējdarbības ietvaros.
3. Izglītība bērnībā un jaunībā. Saskaņā ar ziņojumu tas ir viens no labākajiem līdzekļiem, lai uzlabotu darba vietu kvalitāti un samazinātu bezdarba statistiku. Agrīna iejaukšanās šajā ziņā uzlabo pamatprasmes.
4. Ieguldot cilvēkresursos. Sakarā ar novecojošo un lejupslīdošo Eiropas Savienības iedzīvotāju skaita samazināšanos, dokumentā norādīts, ka ieguldījumi cilvēkresursos ir būtiski, lai nākotnē atbalstītu ražīgumu un nodrošinātu iekļaujošu izaugsmi un nodarbinātību.
Tomēr pētījums brīdina, ka efektīviem ieguldījumiem cilvēkresursos ir nepieciešama ne tikai izglītība un apmācība pareizajās prasmēs, bet arī centieni palīdzēt cilvēkiem saglabāt, pilnveidot un izmantot šīs prasmes visā viņu dzīves laikā. Tāpēc ir svarīgi piemērot atbilstošu politiku, lai izvairītos no bezdarbības vai cilvēku nodarbinātības iespēju nepietiekama izmantojuma.
Marisol New
Tas var arī jūs interesēt
- Krīzes negatīvās sekas bērniem
- Migrēt uz darbu
- Bērnu nabadzību izraisa ekonomikas krīze
- Augstākās izglītības atalgojums: augstākas algas
