Puse jauniešu uzskata, ka viņiem būs labāks dzīves līmenis nekā viņu vecākiem
Pēdējo gadu ekonomiskā krīze ir parādījusi, ka daudzi jaunieši „iemeta dvieli”: nepieciešamība emigrēt uz darbu, palielinot vecumu, lai kļūtu par neatkarīgu ... tomēr šķiet, ka ir ievērojams jauniešu optimistu skaits: puse no jauniešiem, kas apmeklē bakalaura grādu, vispirms ir pārliecināti, ka viņu dzīves līmenis būs labāks par viņu vecākiem.
Saskaņā ar Francisco de Vitoria universitātes UFV veikto aptauju par 2100 studentu no visas Spānijas izlases, vairāk nekā puse (54%) tic, ka beigās Jūsu augstākā izglītība paaugstinās dzīves līmeni. Pētījumā arī norādīts, ka 40,3% no aptaujātajiem jauniešiem uzskata, ka sociālekonomiskais stāvoklis būs līdzīgs viņu vecāku sociālajam un ekonomiskajam stāvoklim, kas ir optimistisks.
Šajā aptaujā Bachillerato jaunieši lūdza viņu profesionālās vēlmes, konstatējot to vairāk nekā puse (50,4%) novērtē iespēju doties ārpus Spānijas, lai “sasniegtu savus nodarbinātības mērķus un spēt veikt profesionāli ”, procentos, kas ir 49,2 procenti tiem, kuri nevēlas atstāt savu profesionālo karjeru.
Informācija un komunikācija jauniešiem
Šāda veida aptaujas arī palīdz mums uzzināt, kas ir jauniešu informatīvās un komunikatīvās rutīnas. Piemēram, šis pētījums ir atklājis lielākā daļa (73,8 procenti) jaunieši tiek informēti par jaunumiem, izmantojot televīzijuprocentos, kam seko sociālie tīkli (65,6%) un tiešsaistes prese (40,9). Radio un papīra presi izmanto reti: attiecīgi 15,6% un 9,1%.
Kas attiecas uz jaunajām tehnoloģijām, tie, kā paredzēts, ir būtiski viņu ikdienas dzīvē: 95,5% sazinās ar savu vidi, izmantojot tādas programmas kā WhatsApp, 20,9% izmanto sociālos tīklus un 16,3% - elektroniskais pasts. Protams, ir ievērojams procentuālais īpatsvars (56,1%) turpiniet izmantot zvanu kā līdzeklis, lai sazinātos ar citiem.
Kādi ir jūsu hobiji? Jautāja par viņu brīvo laiku un vaļaspriekiem, Lielākā daļa respondentu apgalvo, ka tas, ko viņiem patīk visvairāk, ir ar draugiem (87,1%), klausīties mūziku (79,4%) un nodarbojas ar sportu (69,7%), lai gan lasījums šķiet ļoti labā pozīcijā: 69,3% to dara brīvajā laikā, kam seko internets un sociālie tīkli (55,7%). %) un tiem, kas izmanto iespēju mācīties un apgūt jaunas lietas (55,4%).
Angela R. Bonachera