Kā būt aktīvam pilsonim, izaicinājumam jauniešiem
Kā var būt aktīvs pilsonis? Lai kļūtu par aktīvu pilsoņu, ir svarīgi, lai jaunietis zinātu savas tiesības un pienākumus kā pilsonim. Jaunieši var sniegt risinājumus un prezentēt tos politiķiem, kurus viņi pārvalda, un plašsaziņas līdzekļos.
Pilsoņa uzdevums nav vienkārši ievērot likumus, netraucēt kaimiņu, strādāt norādītās stundas vai samaksāt savus nodokļus. Drīzāk tas ir darbs, ko mēs saucam par „parasto pilsoņu”. A aktīvs pilsonis ir tas, kurš ir apņēmies sabiedrībai kurā viņam bija jādzīvo, un ir bijusi ieinteresēta labi zināt gan savas tiesības, gan pienākumus. Kā šīs personas biedram jums ir daudz ko citu sniegt, izmantojot dažādas aktivitātes.
Ziniet savas tiesības un pienākumus kā pilsonim
Lai nokļūtu līdz aktīva sabiedrības daļa, jums ir jābūt iniciatīvām un organizatoriskām spējām. Šodienas sabiedrībai ir vajadzīgi cilvēki ar dispozīciju, kuri nosaka vadlīnijas, kas ir apņēmušies izpildīt dažus mērķus ... īsi sakot, ir gatavi mitrināt to, kas nepieciešams, lai sasniegtu to, ko viņi ir ierosinājuši visu labā. Lai sasniegtu šo punktu, ir svarīgi, lai jaunieši zinātu savas tiesības un pienākumus kā pilsoņiem, lai viņi apzinātos, cik lielā mērā tie ietekmē mūsu ikdienas dzīvi.
Lai saņemtu informāciju par to, kas notiek mums apkārt, mums ir daudz saziņas līdzekļu, kas arī ļauj mums zināt likumus un noteikumus, kas regulē sabiedrību. No otras puses, lai uzzinātu, ko var darīt, saskaroties ar šiem notikumiem, internets un kompetentās iestādes var piedāvāt visu nepieciešamo informāciju. Jāatzīmē, ka sociālā līdzdalība nav tikai pierādīšana, sūdzību iesniegšana un satraukšana; jaunieši var sniegt risinājumus un prezentēt tos politiķiem, kas pārvalda un ir plašsaziņas līdzekļos, jo tas ir nepieciešams iesaistīties attiecīgajās platformās.
Kritiskā domāšana un debates: aktīva pilsoņa atslēgas
Aktīvā pilsoņa ierosināto mērķu sasniegšana vai neveiksme lielā mērā būs atkarīga no spējas paši pieņemt lēmumus un ietekmēt citus apkārtējos, lai tos atbalstītu.
Jauns cilvēks, kas apņēmies sabiedrībai, zina, ka diskusija ir prasme, kas tai ir jābūt, lai nodotu savas idejas. Jūs varat iemācīties runāt publiski un sniegt savu viedokli dažādās jauniešu apvienībās, kas atdalītas no politiskajām partijām vai izglītības iestādēs. Piemēram, universitātēs arvien vairāk debašu tiek iekļautas klasēs, lai studenti iemācītos, ka viņiem ir laba publiskā uzstāšanās, argumentācijas prasmes un kritiskā domāšana.
Lai nodotu idejas un apspriestu tās, aktīvie pilsoņi iepriekš jāinformē detalizēti. Mums ir jāpatur prātā, ka vienmēr būs cilvēki, kas vēlas sniegt mums skaidrojumus par mūsu domāšanas veidu, lai atklātu viņu, tāpēc ir svarīgi diskutēt, rīkoties ar jēdzieniem un, galvenais, klausīties. Debatēs, kuras mēs uzturam, nav jābeidzas kā rītausma no rītausmas starp screams un vardarbīgām diskusijām, mēs varam mierīgi atklāt mūsu argumentus. Galu galā debates nav nekas cits kā svars un trūkumi lēmumā vai aizstāvot viedokli.
Teresa Pereda
